Katram cilvēkam, kas bērnībā audzis kopā ar suni, droši vien ir saglabājušās vislabākās atmiņas par kopā pavadīto laiku, par to, cik daudz labestības un mīlestības uzticamais draugs ienes ģimenē. Suns gan bērnam, gan pieaugušajam māca mīlēt, māca pacietību, iejūtību, uzticību, atbildību par uzticamo draugu.  Vairums no mums, iepazinuši suņa pašaizliedzīgo draudzību, visu mūžu vēlēsies sev līdzās just četrkājaino biedru.  Diemžēl diezgan bieži sastopami arī cilvēki, kuri, mirkļa iegribu vadīti, iegādājas dzīvnieku un tikai vēlāk apjēdz, ka līdz ar to parādās daudz pienākumu, kas ne vienmēr ir tie paši patīkamākie. Pat pieaudzis suns ir vismaz divas reizes dienā jāved pastaigās jebkuros laika apstākļos, nemaz nerunājot par kucēnu, kurš savas darīšanas jāved nokārtot katru reizi pēc pamošanās un ēdināšanas. Daudz pacietības jāvelta kucēna pieradināšanai pie tīrības, kārtības un paklausības. Ja tas netiek darīts, suns prieka vietā sagādā raizes un nepatikšanas. Kā sekas tam ir nevienam nevajadzīgi, uz ielas izmesti vai mežā pie koka piesieti un pamesti radījumi, kas lemti lēnai, mokpilnai nāvei. Ar šādiem nelaimīgiem dzīvniekiem ir pārpildītas visas patversmes un vēl daudzi klīst bez pajumtes, gaidot kāda iejūtīga cilvēka palīdzību.

Pirms suņa iegādāšanās ir kārtīgi jāapsver visi par un pret, jānoskaidro visu ģimenes locekļu domas šajā jautājumā. Vēl svarīgi ir saprast un izlemt – kādam mērķim mēs suni vēlamies iegādāties.  Objektīvi jānovērtē, vai ir iespējams pietiekami bieži būt mājās, vai suns garas stundas nepavadīs vienatnē, meklējot pats sev nodarbošanos, arī to, kā suns izmainīs ierasto dzīves ritmu un veidu.  Tikai gadījumā, kad visi ģimenes locekļi ir vienisprātis ,ka suņa klātbūtne ir vēlama, un katrs gatavs uzņemties kādu ar suņa kopšanu, apmācībām, pastaigām vai barošanu saistītām rūpēm, var izlemt par labu suņa iegādei.

Suns mājās pirmkārt ir darbs un rūpes. Tās ir patīkamas rūpes, ja jums ir laiks, pacietība un vēlēšanās uzņemties šos pienākums, bet apgrūtinājums, ja nav vēlēšanās ar suni nodarboties, redzot dzīvniekā tikai modernu interjera vai dārza rotu, kas, lai cik dīvaini, prasa zināmu uzmanību no sava īpašnieka. Atceroties, ka gadu gaitā cilvēks arvien vairāk pietuvina suņa dzīves apstākļus tam dzīves veidam, pie kāda pats ir pieradis, liedzot baudīt dzīvniekam brīvas dzīves jaukumus, jācenšas vismaz nodrošināt sunim regulāri iespēju pēc patikas izskrieties svaigā gaisā.

Suns, kuru jūs izvēlēsieties ,kļūs par uzticamāko draugu līdz pat sava mūža beigām un pavadīs ģimenē desmit un vairāk gadus, tādēļ lēmumu nevar pieņemt steigā vai mirkļa impulsa vadīts. Galvenā suņa sūtība ir kļūt par vientuļa cilvēka vai ģimenes draugu, kas atrodas līdzās un spēj sniegt mīlestību un atbalstu gan priecīgos, gan grūtos brīžos.

Vairums cilvēku, kas vēlas iegādāties suni, lielāko uzmanību pievērš šķirnes ārējam izskatam, ignorējot rakstura īpatnības. Visbiežāk šķirnes attīstās , atlasot suņus pēc kāda uzdevuma pildīšanai piemērotākajām un vēlamajām rakstura īpašībām. Izvēloties ņemt audzināšanā kādu no šķirnes suņiem, vienmēr jāpatur prātā tās funkcijas un uzdevumi, kuru veikšanai šķirne tika izveidota. Katrai no suņu šķirnēm ir raksturīgas īpatnības, kuras jāņem vērā, novērtējot fizisko un psiholoģisko suņa piemērotību jūsu ģimenei.  Ir grūti iedalīt suņu šķirnes grupās, jo vairums suņu ir mainījuši savas profesijas ,kļūstot par ģimenes draugiem. Tomēr, lai novērtētu suņa iedzimtās tieksmes, jāzina, vai viņš pieder pie azartiskajiem medību suņiem, uzticamajiem darba suņiem vai klēpja sunīšiem, kas allaž bijuši cilvēkiem līdzās kā sabiedrotie un laika kavētāji.
Mūsdienās suņi vairs netiek nodarbināti tajā darbā, kuram tika audzināti, bet kļuvuši par mājas mīluļiem. Neskatoties uz mūsdienu laisko dzīvesveidu, to instinkti saglabājas un var izpausties visnegaidītākajos brīžos. Ar to ir jārēķinās, iegādājoties šķirnes suni.
Situācija ir vēl neskaidrāka ar bezšķirnes suņiem, jo neviens nezina, kādas asinis plūst to dzīslās un kas izaugs no mazā, mīlīgā kucēna – mazs, mīļš krancītis vai liels plušķains zvērs.  Vislabākais veids, kā noteikt kucēna iespējamo izskatu un raksturu , ir iepazīties ar tā vecākiem. Tomēr arī visparastākais krancis pat vēl vairāk par dižciltīgu tīršķirnes skaistuli spēj novērtēt cilvēka sniegto mīlestību un atbildēt ar sirsnīgu pieķeršanos savam karsti mīlētajam saimniekam. 

Attiecībā uz pastāvošo uzskatu, ka jaukteņiem ir vislabākā veselība – tas ne vienmēr ir taisnība. Tīršķirnes suņi bieži vien cieš no specifiskām un iedzimtām kaitēm, jaukteņiem mēdz būt spēcīgāka imunitāte, kas veidojusies, dzīvojot nelabvēlīgā vidē, taču ir tikpat liela iespēja, ka dažādu parazītu nomocīta dzīvnieku imūnsistēma ir pārāk novājināta, lai cīnītos ar infekcijām. Visbiežāk bezšķirnes suņi slimo ar tām pašām slimībām kā labos apstākļos turēti šķirnes suņi. Gandrīz ar katru šķirni ir saistītas raksturīgas problēmas, arī kas attiecas uz veselību.  Tomēr nav vajadzības to  nopietni pārspīlēt, jo neviens , arī cilvēks nav pasargāts no slimībām, un atbilstoši , iejūtīgi kopts un aprūpēts suns var izaugt un nodzīvo pilnvērtīgu mūžu gādīga saimnieka sabiedrībā.

Līdzās gadsimtiem selekcionētām šķirnēm vienmēr ir dzīvojuši un tikuši mīlēti bezšķirnes jaukteņi, kas ir daudzpusīgāki un spējīgāki pielāgoties nekā tīršķirnes dzīvnieki. Audzējot darba suņus, par galvenajiem kritērijiem izvēlējās rakstura īpašības un darbspēju, nevis ārējo izskatu vai kažoka krāsu. Veselos, uzticamos un darbam piemērotākos dzīvniekus izmantoja pavairošanai, agresīvos, kas slikti pildīja uzliktos pienākumus, iznīcināja. Mūsdienas, kad vairums šķirnes suņu vairs nepilda šķirnes vēsturiskos uzdevumus, bet daudzu vienīgais darbs ir saistīts ar izstāžu ringiem, par prioritāti tiek izvirzīts eksterjers. Pieprasītāko suņu šķirņu audzēšanā tas noved pie neprasmīgas dzīvnieku pavairošanas komerciālos nolūkos, nodarot ļaunumu to veselībai.

Šķirnes suņu priekšrocība ir tā, ka , iegādājoties kucēnu, jaunais saimnieks var būt pārliecināts, ka pieaudzis suns tas būs suns ar skaidri noteiktām eksterjera un vairāk vai mazāk paredzamām rakstura īpašībām.  Tātad arī sagaidāmas audzināšanas un kopšanas problēmas ir zināmas. Izvēloties, kādas šķirnes dzīvnieku jūs vēlētos iegādāties, sevišķi, ja saimniekam nav iepriekšējas pieredzes suņu audzināšanā, jāiepazīstas ar visu pieejamo informāciju par šķirnes īpatnībām, to temperamentu, raksturu, veselību un ar kopšanu saistītām problēmām. Jānoskaidro, kādu uzdevumu pildīšanai konkrētā šķirne tikusi veidota un jāapsver, kādu ietekmi tas var atstāt uz suņa uzvedību. Bez tam ir daudzas retas šķirnes, kuras vēl ir attīstības stadijā un nav reģistrētas.

Lai iegādātos labu suni, rūpīgi ir jāizvēlas audzētājs, kucēna vecāki, jānovērtē, kādos apstākļos audzētavā tiek turēti mazuļi ar māti, jo kucēnam ir svarīgi jau no visagrākā vecuma kontaktēties ar cilvēkiem. Pēc tā lielā mērā var spriest, vai suns būs labsirdīgs un pacietīgs pret bērniem vai tendencēm uz agresivitāti. Labs suņu audzētājs izaudzina tikai pāris kucēnu metienus gadā, rūpējoties par to pareizu barošanu un veselību, rūpīgi izvēlētos suņu nākamos saimniekus.

Ja audzētājs pārdod savus kucēnus bez liekiem jautājumiem un nespēj izsmeļoši pastāstīt par šķirnes īpatnībām un kucēnu raksturu, acīmredzot šo cilvēku interesē tikai materiāls labums. Labāk meklēt citu audzētāju, kas rūpējas gan par kuci, gan kucēniem un ir ieinteresēts atrast mazuļiem vislabākās mājas.  Nav ieteicams iegādāties kucēnus no audzētājiem, kuru mērķis ir kvantitāte, nevis kvalitāte, jo tie vienmēr centīsies “saražot” vairāk kucēnus, lai gūtu lielāku peļņu, nedomājot par to raksturu vai pareizu audzināšanu nākotnē. Arī tirgū vai zooveikalā nopirki kucēni maz ko spēj pastāstīt par saviem vecākiem , veselību un saņemto audzināšanu. Šiem bieži vien lētākiem dzīvniekiem vēlāk sāk izpausties dažādas veselības problēmas un rakstura trūkumi, kuru novēršana prasīs daudz pūļu un līdzekļus.

Vislabāk iegādāties kucēnu no kluba, kur tiek stingri sekots kucēnu vecāku izvēlei, lai samazinātu iespēju nākt pasaulē kucēniem ar iedzimtām kaitēm. Meklējiet iespēju atrast “savu” suni starp pazīstamiem cilvēkiem, uz kuru godprātību var paļauties  – viņi būs darījuši visu iespējamo, lai kucēns būtu vesels. Var vienoties ar audzētāju , ka pirms kucēna iegādes būs iespējams veikt apskati pie veterinārārsta, kas novērtēs veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veiks analīzes un citus izmeklējumus.

Lielisks variants, ja jūs vēlaties ņemt audzināšanā jau pieaugušu suni, ir suņu audzētāju klubi, kuros bieži vien ir cilvēki, kas nodarbojas ar jaunu māju meklēšanu šķirnes suņiem, kas dažādu iemeslu dēļ palikuši bez saimnieka. Šādi varat atrast pateicīgu draugu, kas baudījis vismaz elementārāko audzināšanu un kam aiz muguras kucēnu nerātnību laiki.

Dzīvnieku patversmēs katrs var atrast lielisku draugu, jo bez pajumtes palikušo dzīvnieku skaits ir tik liels, ka to vidū ir gan kucēni, gan pieauguši suņi, garspalvaini un īsspalvaini, lieli un mazi suņi, suņi pilsētas dzīvoklim un lauku mājām. Gadās, kad patversmē nonāk pat šķirnes dzīvnieki, tomēr tīršķirnes kucēnus atrast ir grūti. Biežāk gadās pieauguši šķirnes suņi, kas kādu iemeslu dēļ palikuši bez saimnieka aprūpes. Par suņu raksturu un paradumiem pastāstīs patversmes personāls, kā arī, izjautājot nākamo suņu īpašnieku par mērķiem, kādiem tas vēlas iegādāties suni – mājas sargāšanai, kā sabiedroto bērniem vai vecākiem cilvēkiem, palīdzēs izvēlēties vispiemērotāko dzīvnieku. Apmeklējiet patversmi vairākas reizes, pirms pieņemat lēmumu un pavērojiet iepatikušos suni dažādos apstākļos. Bieži vien dzīvnieks uzvedās krātiņā pavisam citādi nekā pastaigā citu cilvēku un suņu sabiedrībā. Nepieļaujiet, kad suņa izskats, bērnu un pašu emocijas liek pieņemt lēmumu. Ne jau dzīvnieka skaistums būs noteicošais, ienākot jūsu ģimenē. Svarīgāks ir suņa raksturs  – tikai ar mierīgu, jautru un labsirdīgu dzīvnieku veidosies draudzības saites, sevišķi, ja mājās ir mazi bērni.

Labākā iespēja gūt priekšstatu par interesējošo šķirni ir klubi un suņu izstādes. Parasti suņu saimnieki labprāt stāsta par savu mīluļu īpatnībām, tas palīdzēs izdarīt pareizo izvēli.  Optimālais vecums, kad kucēnu var atšķirt no mātes, ir astoņas nedēļas. Pirms šā vecuma sasniegšanas kucēns vēl nav apguvis visu , ko māte spēj tam iemācīt , taču pēc astoņu nedēļu vecuma var rasties problēmas ar kucēna socializāciju un apmācību. Ja suns ir ievērojami vecāks par diviem mēnešiem, jāpārliecinās, ka viņš ir saņēmis pietiekami cilvēku uzmanības, nevis audzis noslēgtā būrī bez saskarsmes iespējām.  Kucēna audzētājs vai patversmes darbinieks, ja jūs ņemat suni no patversmes, izsniegs vakcinācijas apliecību, suņa kopšanas rekomendācijas un šķirnes dzīvnieka ciltsrakstus.  Kucēna aprūpes jautājumus vēlams apspriest ar veterinārārstu jau pirmās vizītes laikā, pirms mazuļa nonākšanas jaunajās mājās. Jaunajam saimniekam jābūt pārliecinātam, ka saņem veselu, attārpotu dzīvnieku, kuram veikta vecumam atbilstoša vakcinācija.

Pirms veterinārārsta apmeklējuma saimnieks pats var pārliecināties , vai mazulim nav vērojamas kādas slimības pazīmes. Vesels kucēns ir možs un kustīgs, ar tīrām un spožām acīm, ar tīru degunu bez izdalījumiem . Ausu iekšpusei jābūt tīrai, bez iekaisuma pazīmēm un tīrai. Apmatojums veselam dzīvniekam ir  tīrs, bez nepatīkamas smakas, āda tīra, bez parazītu darbības pēdām. Uzmanīgi pavērojiet visus kucēnus un māti, lai pārliecinātos, vai tiem ir bijusi laba kopšana.

Ja jūs vēlaties ievest mājas mierīgu suni ar maigu raksturu, tad jāizvēlas kucēns ar šādām īpašībām.  Izvēlaties mierīgu, līdzsvarotu mazuli, kurš spēj piedot un pats nomierināties, pacieš troksni un svešu cilvēku klātbūtni bez bailēm un nervozitātes. Sevišķi rūpīgi ir jāizvērtē suņa raksturs, ja viņš dzīvos ģimenē, kur ir mazi bērni. Izvēlaties kucēnu, kurš rokās maigi apgriezts augšpēdu, guļ mierīgi un atslābinās. Ja mazulis guļ sastindzis vai plosās, tas liecina par nespēju nomierināties un bailēm. Uzturoties telpās ar kucēniem minūtes desmit , drosmīgākie un mierīgākie mazuļi paliks jums līdzās , bailīgākie tā arī nepienāks ar jums sasveicināties, bet nemierīgākie nespēs nekam piesaistīt patstāvīgu uzmanību. Reakciju uz troksni var pārbaudīt nometot uz zemes kādu atslēgu saišķi vai grabošu priekšmetu. Līdzsvarotākie kucēni pēc brīža nāks izpētīt traucējuma iemeslu. No visa metiena ir iespējams izvēlēties sev mīļāko, līdzsvarotāko un draudzīgāko mazuli.

Centieties uzzināt un iepazīties ar pēc iespējas lielāku informācijas daudzumu par visu, kas attiecas uz suņa audzināšanu, kopšanu, barošanu, apmācību, izvēlētās šķirnes plusiem, mīnusiem , īpatnībām. Jau laikus apzināt savā dzīvesvietā atrodamās suņu skolas vai pieejamos apmācību instruktorus, veterinārās klīnikas, lai izvēlētos savam nākošajam mīlulim to labāko.

+371 26372859